Daimonds

27.09.13

17.15

Gaziantepa.

Beidzot jauna informācija no karsto dienu un auksto nakšu zemes. Mīļie lasītāji, man jāatvainojas par ilgo klusēšanu – diemžēl man nav jaunu iespaidu, kuros ar jums dalīties. Man tā vien niez nagi kaut ko uzrakstīt, taču nav, par ko. Es, protams, varētu censties radīt kādu zinātniskās fantastikas stāstu, taču pat tam man nav pietiekami daudz iespaidu.

Iemesls iespaidu trūkumam ir slimība. Divas dienas es pavadīju mājās, klausoties Led Zeppelin. Es vēl joprojām šņaucu zaļu ārā no sava deguna ( lūk, tas mani varētu iedvesmot rakstīt zinātnisko fantastiku par zaļo būtnīšu dzīvi manā degunā un elpceļos). Klepoju tā, ka galva griežas.Vispār jāpskatās iepriekšējos ierakstos, kad es sāku slimot.

Lai mani uzturētu pie dzīvības, Figena ir piestūķējusi pilnu ledusskapi ar augļiem. Granātāboli, banāni, bumbieri, āboli un vīnogas. 

Šodien atvilkos uz biroju, lai apdarītu iekavētos darbiņus un palīdzētu kolēģiem organizācijā aizpildīt visus nepieciešamos papīrus – 1. oktobrī jāiesniedz jaunatnes projekti nacionālajai aģentūrai.

Saņēmu savu ilgtermiņa uzturēšanās atļauju Turcijā, kurā mans tēvs ir nokristīts jaunā vārdā – Daimonds ( tiem, kuri nezina – manu papiņu sauc Raimonds, un viņš ir rotkalis, tā kā jaunā kļička ir samērā atbilstoša). Varbūt mani vecāki kaut ko no manis slēpj...? Es nupat iedomājos, ka turki vēl varēja ierakstīt arī mana tēta uzvārdu, nu beigu galā no Raimonda Narunovska varētu sanākt Daimonds Rubinovskis :D

Pirmdien vai otrdien došos uz Konyu. Ar autobusu. Ceļā pavadīšu 8 stundas un 30 minūtes. Es ļoti ceru, ka Turcijā starppilsētu pasažieru pārvadājumus neveic Ikarus vai kāds tā līdzinieks.

Oktobra vidū savukārt pastāv iespēja, ka es paviesošos citā valstī. Taču vēl neteikšu, kurā. Mans potenciālais ceļojums varētu sakrist tieši ar to laiku, kad musulmaņi te slaktēs dzīvnieciņus. Tā kā diemžēl asiņu slacīto ielu fotogrāfijas izpaliks.

Otrdien apritēs četras nedēļas, kopš es te dzīvojos. Laiks skrien vēja spārniem... 

Mans domiks - 3. stāvs :)