Es gribu izveseļoties!

19.09.13

9.47

Gaziantepa.

Ir ceturtdienas rīts. Nesen kā pabrokastoju. Jūtos draņķīgi, jo slimība atkal ņēmusi virsroku, kā rezultātā es šņaucu zaļu un knapi varu parunāt. Sēžu ar kompīti viesistabā, šķiroju dienišķos uzaicinājumus draudzēties facebook.com no turkiem un pēkšņi atceros pagājušās nakts sapni!

Rīgā ir noticis Alice Cooper ( jā, jā, tas pats vecais kraķis) koncerts, kura laikā viņš mani ir kaut kādā mistiskā veidā ievērojis un uzaicinājis uz backstage. Tur nu mēs sākam pļāpāt un attopamies pie secinājuma, ka esam neglābjami iemīlējušies viens otrā. Viņš ļoti vēlas iepazīties ar maniem vecākiem un nākamajā dienā mēs braucam kopā uz maniem laukiem. Viņš ir nolēmis manis dēļ atcelt turpmāko tūri, lai mēs kopā varētu doties tādā kā medusmēnesī...

FACEPALM

Laikam iesnas sāk ietekmēt arī manu smadzeņu darbību. Lai gan mani tuvākie draugi ir dzirdējuši vēl interesantākus manu sapņu atstāstus.

No zemapziņas pie statistikas. Tā kā šodien sēžu mājās, sāku šiverēt pa blogger, pētot savu publikāciju popularitāti. Tas, ka manus gara darbus lasa Latvijā, ir loģiski. Arī mani kolēģi Turcijā ar google translate palīdzību tos lasa. Un, protams, ļaudis Īrijā ( čau, Robīt!). Interesanti palika tad, kad ievēroju, ka Ziemeļmeitas novērojumus Turcijā lasa arī ASV. Normāls cilvēks padomātu: „Ārzemju latvieši taču arī lieto internetu.” Bet man ir cita teorija. Tā kā es šad tad ieminos par Sīriju, gan jau esmu iekļauta kaut kādā pie varas esošo burgerēdāju interneta satura monitoringā. Selam aleykum, Obama, ramtai - rīdi- ra – la – lā! :)

Ļaudis, kuri slimības dēļ nīkst bezdarbībā, parasti domā, ko darīs, kad izveseļosies. Tad nu neliels ieskats manos plānos. Rītvakar iešu uz Sanko parku ( iepirkšanās centrs ar rentgenu pie ieejas), kur notiks Salvadoram Dalī veltīts pasākums. Parīt apmeklēšu baseinu, iekarošu Gaziantepas bezceļus un piedalīšos piknikā. No 1. līdz 5. oktobrim būšu citā pilsētā – Konya - , kur notiks jau vairākkārt pieminētais ilgtermiņa brīvprātīgo seminārs. Savukārt oktobra beigās kopā ar kolēģiem no organizācijas man būs jābrauc uz vienu no Vidusjūras piekrastē esošajām pilsētām. Vēl, iespējams, ka pa darba dienām pasniegšu angļu valodu sīkajiem. Un, protams, krievu valodu Farukam :D Kā arī pati turpināšu cītīgi apgūt turku valodu!

Un nobeigumā – saulrietīgs skats no manas istabas loga.