Beidzot arī fotogrāfijas

08.09.2013

12.42

Gazianatepa.

Lūk, ar šo es iesāku katru rītu - turku tēja! Glāzīte gan ir tikai kādus 7 cm augsta, tāpēc ar vienu vienmēr ir par maz. Garšīga un uzmundrinoša.

 Tālāk – skati no mana mitekļa balkona. Pirmajā attēla diezgan labi var redzēt tos ūdens bunduļus uz ēku jumtiem, par kuriem iepriekš rakstīju.

Mājsaimniecību infrastruktūra nav centralizēta, kā pie mums, jo arī gāze plītīm tiek pirkta balonos.

Bet, ko nu tur daudz par ikdienišķo. Vakar Dzengizs mani aizveda apskatīt pili un tās apkārtnē esošo bazāru. Pils bija under construction. Būšot atvērta pēc mēneša. Tad arī varēšu vairāk pastāstīt par tās vēsturi.

Jāatzīst, ka pils apkārtnē esošais bazārs atsvēra visu sarūgtinājumu par to, ka pati pils bija slēgta. Gaziantepa ir slavena ar saviem vara trauku darinātājiem un kurpniekiem, kuri izgatavo tradicionālos jemeni apavus. Izrādās, ka filmas Troja veidotāji vērsušies tieši pie gaziantepiešiem, lai pasūtītu autentiskus apavus filmas varoņiem.

Vara trauku amatnieki strādā pie saviem veikaliņiem.
Bazārā vairākās vietās ir smēdes.

Lūk, jemeni apavi.

 Daļa no pili ieskaujošā bazāra.

Apmeklējot šo unikālo vietu, mani pārņēma iedvesma izveidot video par to. Fotogrāfijās grūti attēlot to vitalitāti un dinamiku, kas līdzīgi asinīm plūst šajās senajās mūra artērijās. Bet, kā raksta Remarks, cilvēks ir varens savos nodomos un nevarīgs tos piepildīt. Es ceru, ka iedvesma mani nepametīs.

  Un te speciāls veltījums maniem draugiem – antiislāmistiem. Mošeja un garlaicīgi zilas debesis – bez neviena mākonīša.

 

 

Vakar vakarā Dzengiza piepilsētas mājā noorganizējām latviešu kultūras vakaru. Sākumā bija plānots, ka ieradīsies 5 – 7 cilvēki. Nu, beigās mūsu bija krietni vairāk, jo pasākumu gribēja apmeklēt arī bērni no peldbaseina. No Latvijas biju paņēmusi līdzi maizes zupas maisījumu un Lāču rupjmaizi. Šeit eksperimentālā kārtā nolēmu sabrūvēt auksto biešu zupu. Kā par brīnumu, lielveikalā Metro atradu visas nepieciešamās sastāvdaļas un zupa garšoja gandrīz tāpat kā Latvijā. Bet protams, ka tā nebūtu es, ja nepamanītos pasmieties par kārtējo, manuprāt, vietējo ačgārnību. Lielveikala Metro teritoriju apjož mūris + dzeloņdrātis. Iedomājieties šādu ainu Rīgā, piemēram, ap Alfu!

Dzengizs pēcāk pastāstīja, ka Gaziantepā esot viens lielveikals, kurā pie ieejas apmeklētājiem visas somas ir jāizlaiž caur rentgena aparātu. Gluži kā lidostā. Tuvākajā laikā aiziešu ievērtēt...

Latviešu kultūras vakaru apmeklēja arī brīvprātīgie no citas organizācijas. Viņu vidū bija divi ungāri un viens azerbaidžānis, ar kuru aprunājāmies krieviski ( sajutos gluži kā Latvijā). Viņš man pastāstīja, ka turku un azerbaidžāņu valodā ir vienādi vārdi ar dažādām nozīmēm. Piemēram, kad turku prezidents ieradies vizītē Azerbaidžānā, vietējie bruņotie spēki viņu sagaidīja lidostā. Prezidentam, izkāpjot no lidmašīnas, atskanēja komanda „ieroci pie pleca!”, kas turku valodā nozīmē „kaut ko citu[1] pie pleca!”... Nu jauki, vai ne?

Šovakar vajadzētu satikties ar ungāriem un aiziet pasēdēt kādā tējnīcā vai uzpīpēt ūdenspīpi.

Un nobeidzot šo pastāstiņu, lūk, bildīte ar porcelāna trauku veikaliņu, kura dibentelpās atrodas mūsu organizācijas birojs.

Priekā!

---

[1] Tiem, kuri nesaprata, lūgums rakstīt man privāti – paskaidrošu!