Kikerigū un vietējā Mona Liza

18.09.13

14.19

Gaziantepa.

Tā kā man pēdējās dienās nebija daudz jaunu iespaidu un es ļoti gaidīju solīto negaisu ( taču nesagaidīju), man nākas atvainoties par ieilgušo klusumu. Nevēlējos kā tāds Rainis trimdā rakstīt dzeju – man tas vienkārši nepadodas. Bet tagad beidzot ir materiāls, kuru ar lielu prieku izklāstīšu jums.

Naktīs manā istabā logs ir vaļā. Visupirms, tāpēc, ka tā ir vēsāk. Otrkārt, ir ļoti patīkami klausīties sienāžu sisināšanā, kas atgādina manas bērnu dienas Aizputē pie vecmāmiņas. Arī tur vasaras vakaros cītīgi čīgāja mazie lēkātāji (manos tekstos sāk iezagties tautiskais romantisms).

Šorīt pamodos puspiecos. Ne jau no brīvas gribas. Gaiļi dziedāja. Pilsētā. Un es nebūt nedzīvoju Gaziantepas nomalē. Bet laikam jau nav, ko brīnīties. Atceros, ka pirms pāris dienām netālu no savām mājām aiz kāds mūra sētas manīju govis ganāmies. Es gan nesaprotu, no kā viņas pārtiek, jo viņu ganības izskatījās tuksnešaini izkaltušas. Nabaga lopiņi!

Šodien apmeklēju Zeugma Mozaik Muzesi 

Muzeja fasāde

(Zeugmas mozaīku muzeju). Muzeja eksponātus ir atraduši arheologi, pētot senās pilsētas Zeugma drupas. Zeugma vēsturiski atradās netālu no Gaziantepas, Eifratas krastā. Tās iedzīvotāji bija bagāti tirgotāji, kuri savas villas iekārtoja ļoti grezni. Mozaīkas klāja privātmāju grīdas, baseinus, griestus. Telpu sienas bija rotātas ar gleznojumiem. Iekšpagalmos tika iekārtotas lapenes ar skulptūrām. Tolaik ļoti populāri bija ūdens procedūru kompleksi ( oldschool SPA) – arī to interjers tika veidots no mozaīkām.

Ieeja muzejā

Muzeja eksponātus senie mākslinieki radījuši laikā no 2. līdz 4. gadsimtam. Mozaīkās visbiežāk ir attēloti romiešu un grieķu mīti un to varoņi – Poseidons, Venēra, Dionīss, Eiropa un citi. Mozaīkas, kuras radītas 3. un 4. gadsimtā, atklāj arī ikdienišķas norises, piemēram, sievietes brokastojot. Populāri bijuši arī dažādi ģeometriski raksti. 

  

Upju dievs Oceanos un viņa sieva Tethys. Mozaīka bijusi izvietota kā grīda seklā baseinā.

 

Dionīss

Eiropas nolaupīšana

Iekšpagalma sienu gleznojumi un sēdošas sievietes skulptūra (bez galvas) pie strūklakas.

Erots un kaut kāda čiksa

Poseidons

Muzeja pirmais stāvs

Sens SPA komplekss. Ar visu kanalizāciju.

Bronzā veidots kara dievs Marss. I'm sexy and I know it!

Muzeja visnozīmīgākais eksponāts (un arī tā simbols) ir neliels portrets Čigānu meitene. Šī mozaīka ir izstādīta atsevišķā, tumšā telpā. Apgaismots ir tikai pats mākslas darbs. Un jāatzīst, ka uz mani tas atstāja neaprakstāmu iespaidu.

Neviens līdz šim nav identificējis mozaīkā attēloto personu, taču daži zinātnieki apgalvo, ka šī varētu būt viena no Dionīsa pavadonēm. Citi savukārt uzskata, ka šis ir Aleksandra Lielā portrets. Kāpēc tad šo mozaīku nodēvējuši par Čigānu meiteni? Tāpēc, ka personas apaļā seja, izpūrušie mati un auskari visupirms rada asociāciju ar čigāniem.

Neatkarīgi no mozaīkā attēlotās personas identitātes, visnozīmīgākais ir tās skatiens. Lai arī no kāda leņķa jūs šo portretu uzlūkotu, tas vienmēr raugās jums pretī. Šī portreta radīšanai izmantota unikāla tehnika three fourth look (trīs ceturtdaļu skatiens), kuru pēcāk izmantojis arī da Vinči. 

Fotografēta fotogrāfija. Taču jāredz oriģināls pašam savām acīm. Spēcīgi!

Kopumā muzeja eksponāti mani ļoti pārsteidza, jo mozaīku veidošanas tehnika ir ļoti smalks un sarežģīts darbs. Katrs mozaīkas gabaliņš ir apmēram vienu kvadrātcentimetru liels ( drīzāk jau mazs), taču vienas mozaīkas kopējā platība ir vairāki kvadrātmetri. Šo mākslas darbu veidošanai izmantoti dabā atrodami dažādu krāsu akmeņi. Diemžēl seno dārgumu malumednieku pašdarbības rezultātā daudzas no mozaīkām ir bojātas. Šeit var atrast papildu informāciju par muzeja eksponātiem un Zeugma pilsētu. http://www.zeugmaweb.com/zeugma/english/engindex.htm

 

Skats no muzeja ieejas. Iela, kamieļu karavānas skulptūras, pilsētas panorāma.

Pēc tam, kad apskatīta aizgājušo laiku godība, muzeja apkārtne nešķiet sevišķi pievilcīga. Daļa Gaziantepas iedzīvotāju dzīvo pusnojauktās mājās. Ēku drupās spēlējas viņu pirmsskolas vecuma bērni. Arī netālu no manas mājas svētdien redzēju bariņu sīko, kuri pie pamestas stroikas kurināja turpat netālu salasītos atkritumus. 

Visi šie daļēji sagrautie nami ir apdzīvoti.

Atkritumu pilsētā ir ļoti daudz. Kultūra tāda. Stāvēju vakarā tramvaja pieturā. Blakus sastrēgums. Kāds vīrietis pa savas automašīnas loga man pie kājām izmet saplēstus diskus un papīrus. Veltīju šoferim nosodošu skatienu, taču tikpat labi es to varēju veltīt arī sapuvušam tomātam. Es gan negribu teikt, ka visi vietējie ir tādi cūkas. Piemēram, Figena ļoti ievēro kārtību un tīrību, un tas arī mani motivē nepadoties vispārējai vienaldzībai pret šiem tikumiem.

Teritorija pie dzelzceļa

Izrādās, ka ierodoties sīriešiem, Turcijā veļas un ceļas nekustamo īpašumu cenas. Tāpēc, piemēram, mani kolēģi no organizācijas sametās un iepērk zemes gabalus, kurus pēcāk cer par lielāku naudu pārdot. Man arī šodien piedāvāja piedalīties. Es atjokoju, ka sākumā man jāredz mūsu topošais kopīpašums, jāpakonsultējas ar saviem juristiem un tad sniegšu atbildi. Bet vispār būtu interesanti man, cilvēkam, kuram nekas, kā tikai paša plikā dzīvība, nepieder, iegādāties nekustamo īpašumu Turcijā.

Mani kolēģi pēdējās dienās mani piebaro ar vietējiem saldumiem. Jau iepriekš rakstīju, ka ēdu kaut ko līdzīgu baklavai, izrādījās, ka tas saucas katmer. Aizvakar tiku pie „saldā riņķa”. Tāds tas arī bija – apaļš un no tā pilēja cukurains sīrupiņš. Vakar ēdu baklavu. Ir tikai viens puslīdz saprotams mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, kā visus šos gardumus aprakstīt - ŅOMM, ŅOMM, ŅOMM...

Tā kā es vakar sāku čīkstēt par garlaicību, mani kolēģi sola mani sestdien izvēdināt off roud braucienā un pēc tam iepiknikot ar kebabu! Kruta!

Nobeigumā vēl daži attēli.

Jaunā, vēl topošā peldbaseina reklāma. Cerams, ka līdz decembrim varēsim tur ievākties!

 

Klusā daba ar pistācijām un valriekstiem

Šedevri - Nescafe bundžās iebetonētās ceļazīmes :D

Atrodas tieši pretī viesnīcas ieejai.