svētdiena, 2013. gada 15. septembris

Kaktusa zieds ( ideāls nosaukums ziepju operai )


Bagātie arī raud un kaktusi arī zied!

15.09.13
20.35
Gaziantepa.
Vakar vakarā rakstīju, ka nekas interesants nenotiek. Maldījos. Vakar uzziedēja kaktuss. Pēkšņi. Ap deviņiem vakarā. Ņēma un parādīja pasaulei savu piemīlīgo dvēselīti.
Šorīt pamodos ap 9. Paskatījos telefonā – biju saņēmusi īsziņu ap 8 ar aicinājumu pievienoties mūsu peldošajiem un izrādās arī skrienošajiem bērniem brokastīs. Brokastis notika ļoti jaukā samaksā 3 latus un ēd, cik vari restorānā uz terases. Pēc tam vietējie čaļi mani pavizināja ar mašīnu pa pilsētu. Lūk, uzķūnēts Purvciems! Jaunas mājas un pieklājīgs spēļu laukums.

Otrās brokastis ēdām vienā no Gaziantepas neskaitāmajām konditorejām. Ēdām kaut ko līdzīgu baklavai, bet tā nebija baklava. Dievu ēdiens! Labākais bija tas, ka apbraukājām 4 konditorejas, līdz atradām meklēto. Par spīti tam, ka pulkstenis rādīja pusvienu, konditorejas darbinieki bija nolēmuši izmazgāt grīdu. Tad nu mums klātesot pa visu telpu tika izlieti pāris spaiņi ar ziepjūdeni un čalis ar slotu visu to zupu slaucīja ārā pa durvīm. Iztēlojieties šādu ainu, piemēram, Mārtiņa Beķerejā!
Pēcāk pasēdējām vienā no parkiem, kur ierīkota kafejnīca. Izdzēru pāris turku alus Efes Pilsen. Parunājām par sīriešiem un turku tradīcijām. Kā man stāstīja vietējie, Turcija divu mēnešu laikā ir iztērējusi 2 miljardus dolāru, lai izmitinātu bēgļus no Sīrijas. Kur gan šī nauda radusies? Protams, ka no nodokļu maksātāju maciņiem. Turki nav sevišķi priecīgi par to, ka par viņu naudu sīriešiem tiek nodrošināta bezmaksas pajumte, sabiedriskais transports, medicīniskie pakalpojumi un izglītība. Sīrieši ir daudz priviliģētāki par turkiem, kuriem par iepriekšminētajiem pakalpojumiem ir jāmaksā. Turklāt parlaments maina likumus par labu sīriešiem, lai pēc iespējas drīzāk piešķirtu viņiem Turcijas pilsonību. Kas savukārt nozīmē to, ka nākamajās vēlēšanās būs par pāris miljoniem vairāk balsu par labu esošajai varai.
Kamēr nacionālā līmenī Turcija ļoti labprāt iejūtas humānas, eiropeiskas un mūsdienīgas valsts lomā, ģimenes dzīve šeit vēl joprojām ir konservatīva. Vairāki turku jaunekļi, ar kuriem esmu runājusi, sūdzējās par to, ka viņu vecāki ir izdomājuši dzīvi viņu vietā. Studijas, darbs, ģimene. Iespēja apmeklēt citas valstis, izmantojot „Jaunatne darbībā” sniegtās iespējas, vecākiem nešķiet vērā ņemama. Dalība brīvprātīgo organizācijās, kurās var iepazīties ar ārzemniekiem, tiek uztverta kā lieka laika šķērdēšana. Kur nu vēl Eiropas brīvprātīgais darbs uz gadu! Gada laikā taču var strādāt, krāt naudu, atrast līgavu! Divu jaunu cilvēku attiecības netiek augstu vērtētas, pat tad ne, ja tās ilgst vairākus gadus. Vērā ņemama ir tikai laulība. Un vislabāk ar tādu līgavu, kura ir atvase labi pazīstamai ģimenei.
Bet es redzu, ka jaunekļi pretojas. Es nezinu, kā ir ar meiteņu iespējām nepakļauties vecāku gribai, jo līdz šim neesmu runājusi ne ar vienu jaunu sievieti manos gados.
Neliela atkāpīte. Atceros, ka vienā no pirmajām dienām peldbaseinā man viens no baseina darbiniekiem paprasīja, vai esmu precējusies vai arī vecmeita. Es atbildēju, ka esmu viena (single). Turku čaļiem, kuri man regulāri raksta facebook.com, gan es stāstu, ka mani Latvijā gaida boifrends.
Atgriežoties pie galvenā, turku jaunekļi ir apņēmības pilni ceļoti, iepazīt pasauli, pilnveidot savu personību un tikai tad domāt par ģimenes dibināšanu. Lūdzu, nepārprotiet, laulības netiek uzspiestas ar varu un meitas netiek pārdotas bagātam vīram! Taču vecāku uzskati turku ģimenēs daudz vairāk ietekmē bērnu nākotni, nekā latviešu ģimenēs.
Pēc šīm sarunām devāmies uz jaunatklāto iepirkšanās centru Primemall. Tas ir samērā tuvu manām mājām un tur ir kino. Un boulings. Jāsaka gan, ka, lai arī centrs ir pieejams pircējiem, tas nav pilnībā pabeigts. Apmēram ceturtdaļa veikalu vēl ir slēgti. Autostāvvieta uz jumta vēl nav pabeigta. Sieviešu tualetēs kabīņu durvis nav pienācīgi iestiprinātas un ņiprāks spēriens ar kāju tās varētu no vertikāla stāvokļi pārvietot horizontālā. Durvīs nav ierīkotas slēdzenes, kaut arī caurumi tām ir izurbti. Arī veikalam apkārtesošā infrastruktūra nav pienācīgi labiekārtota. Taču skats no terases un jumta ir gana iespaidīgs. Neticami, bet es pat šodien redzēju dažus mākoņus debesīs! Citādāk jau divas nedēļas to tik vien redzu, kā bezgalīgi zilu debesjumu... Otrdien sola lietutiņu :)
Kā gribu, tā parkojos - kaut vai ielas vidū!



Ziemeļmeita ar ventilācijas sistēmu un Gaziantepu fonā





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru