11.09.13
12.52
Gaziantepa.
Vakar vakarā ap desmitiem ieradās Dzengizs un Faruks ( vēl
viens organizācijas biedrs/ peldēšanas treneris) ar savu sievu un abiem
dēliņiem, lai nokārtotu problēmu ar nestabilo interneta savienojumu Figenas (
un manā) dzīvoklī. No sākuma mēģināja ievilkt kaut kādus vadus. Tad ķērās pie
rūteriem. Pēc kāda brīža atnāca vēl viens kaimiņš palīgā un Figenas radiniece,
kura visiem salēja kolu glāzītēs. Pēc stundas ilga tusiņa tā arī pie stabila interneta savienojuma netiku, toties manā
istabā pie griestiem tika pielikta jauna dienasgaismas spuldze ( kad to
ieslēdzu, jūtos kā laboratorijas žurciņa ). Latvijā droši vien pie manis būtu
atnācis viens Lattelecom mužiks ( vai
arī Tolx ) un 15 minūšu laikā man būtu ātrs un stabils interneta pieslēgums. Nu
neko, jautri vismaz!
Farukam ir ļoti skaista sieva. Manuprāt, skaistākā sieviete,
kādu šeit Gaziantepā esmu redzējusi. Viņai ir apaļa seja ar augstiem vaigu
kauliem un grieķu degunu. Grūti aprakstīt vārdos, taču, kad viņa pasmaida,
šķiet, ka viņa ir spējīga savaldzināt ikvienu.
 |
| Brīvprātīgie un policija :) |
Šorīt biju ciemos pie organizācijas, kurā ir vairāk, kā 20
brīvprātīgo no visas Eiropas. Paskat, pagājusi tikai viena nedēļa, bet es jau
atkal dzirdu latviešu valodu! Viens no organizācijas biedriem dzīvojis 10
mēnešus Latvijā un sasveicinājās ar mani latviski. Paēdām kopīgas brokastis.
Bija arī ieradušies pārstāvji no sociālās policijas, lai kopā ar brīvprātīgajiem
plānotu pasākumus, kuros iesaistīt jauniešus no tuvākajām skolām. Tā kā šī cita
( nosaukumu neatceros) organizācija nodarbojas ar vides problēmu risināšanu, pastāstīju
klātesošajiem par Lielo Talku, kas ik gadu notiek Latvijā. Viņiem mūsu pieredze
patika un, iespējams, ka nākamnedēļ tikšos ar to organizāciju un policiju
atkārtoti.
Jāsaka gan, ka Gaziantepā Lielā Talka būtu steidzami nepieciešama,
jo cilvēki šeit met atkritumus, kur pagadās. Pilsētas centrā ir miskastes, taču
ne jau pie katra veikala, kā Latvijā. Centrs arī tiek vairāk uzkopts. Taču,
piemēram, pie manas mājas ir liels, neapbūvēts laukums, kam ir potenciāls divu
gadu laikā pārvērsties par vietējo svalku.
 |
| Izskatās glīti, bet slīd! |
Es brīnos, kā es Gaziantepā vēl neesmu nolauzusi kaklu! Ietves
sedz kvadrātveida flīzes ar reljefiem dekoratīviem rakstiem. Daudzas no flīzēm
ir saplīsušas.
Trotuāru apmales pie gājēju pārbrauktuvēm
dažviet ir ap 30 cm augstas. Automašīnas pilsētas centrā tiek novietotas uz
trotuāra. Tie, kuri kā pārvietošanās līdzekli izmanto mocīti, lai izvairītos no
sastrēgumiem, brauc pa ietvi. Bet ko daru es? Es vazājos pa pilsētu, pētot
veikalu skatlogus, mošejas un cilvēkus, nevis skatoties sev zem kājām!
Nākot uz ofisu, kļuvu par aculiecinieci tam, kā vieglā
automašīna notrieca mocīti, uz kura brauca divi jaunieši. Vienai no motopelēm laikam būs vairāki lūzumi...
Vispār avāriju sekas es novēroju ik dienas. Kā jau iepriekš minēju, redzēju, kā
hondiņa bija mēģinājusi spēkoties ar
tramvaju; autobusu, kurā kaut kas nenosakāms bija ietriecies; Renault, kas bija
nodibinājis ciešu kontaktu ar laternas stabu. Jābūt piesardzīgākai!
Aizmirsu pieminēt, to, ka tajā organizācijā, pie kuras šorīt
viesojos, darbojas arī viens sīrietis. Viņš sarunas laikā ar policistiem,
aktualizēja jautājumu par to, kā palīdzēt sīriešiem integrēties turku
sabiedrībā. Centīšos izklāstīt viņa viedokli.
Gaziantepā ( un daudzviet citur Turcijā) dzīvo Sīriešu
bēgļi. Daļai no viņiem ir pietiekami daudz naudas, lai atrastu pajumti. Taču
daudzi sīriešu bēgļi nakšņo mošejās vai zem klajas debess parkos. Tuvojas ziema,
un Turcijas varas iestādēm ir jāparūpējas par to, lai visi atrastu pajumti. Sliktākajā
gadījumā turkiem viņi būtu jāuzņem savās mājās.
Sīriešu bēgļi šeit dzīvos vismaz 5 - 10 gadus, varbūt pat
visu mūžu, tāpēc, ka viņi ir jāintegrē turku sabiedrībā. Turcijas valdībai ir
jārūpējas par to, lai visiem būtu, kur dzīvot, savukārt organizācijām un
sociālajai policijai – par to, lai viņi šeit justos kā mājās. Sīrieši Turcijā
turpinās ierasties straumēm un viņiem visiem vajadzēs tikt pie Maslova
piramīdas. Pretējā gadījumā, izdzīvošanas vai socializēšanās nolūkos, viņi var sapīties
ar nepareizajiem cilvēkiem un ilgtermiņā paaugstināt noziedzības līmeni valstī.
Mans komentārs. Vai tiešām Turcijai ir jāuzņemas rūpes par
sekām tam, kas notiek kaimiņvalstī? Šāda veida politika ( bezmaksas izglītība,
veselības aprūpe, sociālie mājokļi, darbavietas bēgļiem utt.) tikai palielinās
bēgļu pieplūdumu. Manuprāt, tas ir par daudz. Sīriešiem zudīs motivācijas atgriezties
savās mājās un izcelt tās no drupām.Bet varbūt es kļūdos...
Lai vai kā, es šodien uzzināju, ka visu savu mūžu esmu
dzīvojusi maldos par to, kā pareizi jāpeld. Es nezinu, pēc kādiem fizikas
likumiem es līdz šim turējos virs ūdens. Tas, ko es darīju ar savām rokām, bija
galīgi nepareizi. Tagad pārmācos peldēt kraulā uz muguras. Labā ziņa ir tāda,
ka es šodien iemācījos peldēt kraulā uz vēdera, ko līdz šim vispār nepratu. Iemācīties
kaut ko no jauna ir krietni vieglāk, nekā mainīt vecos ieradumus. :)
Tāpēc esmu ļoti nogurusi. Iztecināšu ūdeni no ausīm ārā un
iešu gulēt. Viss, čau!
P.S. Šito knauķi varētu iemest okeāna vidū un viņš izpeldētu
krastā. Un prasītu, lai met vēlreiz!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru