Sīrieši, hiphops un asinis

08.09.2013

12.12

Gaziantepa.

Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, netālu no mūsu organizācijas biroja ir sīriešu bēgļu centrs. Pie tā ik dienas pulcējas daudz cilvēku – visvairāk no rītiem. Kā man pastāstīja Dzengizs, Turcija ļoti laipni uzņem sīriešu bēgļus. Pēc Dzengiza stāstītā varēja noprast, ka bēgļi šeit ir krietni priviliģētāki nekā paši turki. Lielākoties, bēgļiem nav dokumentu, taču viņiem tic uz vārda. Robežu viņi šķērso, vienkārši pasakot, ka ir bēgļi no Sīrijas. Gaziantepas slimnīcā viņiem tiek nodrošināti bezmaksas medicīniskie pakalpojumi un arī tos viņi saņem, pasakot, ka ir no nemieru plosītās kaimiņvalsts. Viens no mūsu organizācijas vadītājiem – Mehmets – strādā par neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu slimnīcā. 90% no visiem pacientiem ir sīriešu bēgļi. Viņu ievainojumi ir radušies apšaudu un bombardēšanas rezultātā. Taču līdz šim nevienam no pacientiem nav konstatētas veselības problēmas, kuras būtu izraisījuši ķīmiskie ieroči. Tāpēc vietējie ir samērā skeptiski par to, vai Sīrijā tiešām tiek izmantoti ķīmiskie ieroči.

Dzengizs man pastāstīja, ka sīriešiem tiek piedāvāta arī bezmaksas izglītība un atvieglojumi uzņemšanas procesā studijām universitātē. Piemēram, ik gadu Turcijā iestājeksāmenus medicīnas studijām kārto ap miljons turku jauniešu. Tikai 10 000 tiek uzņemti. Taču sīriešus imatrikulē bez iestājeksāmeniem.

Pagaidām vairāk informācijas man par Sīrijas bēgļiem nav, taču skaidrs ir tas, ka arī Turcijai ir savas intereses kaimiņvalsts nelaimē.

Pēdējās dienās vairāki bērni no peldbaseina ir aicinājuši mani draudzēties facebook.com. Viena no meitenēm sāka ar mani vakar čatot – par to, kā man klājas, par skolu, par Gaziantepu. Viņai varētu būt kādi četrpadsmit gadi. Beigās viņa man paprasīja, vai es klausos Eminem... Es diplomātiski norādīju, ka zinu, kas viņš ir un ka esmu dzirdējusi dažas viņa dziesmas, taču es esmu rokmūzikas cienītāja. Nu un tad saņēmu šo fenomenālo tekstu:

I LOVE HIPHOP,EMINEM AND TUPAC (heart)

Dienas garnējums, smējos kā kutināta!

Runājot par ēdieniem, iedevu Fijenai pagaršot auksto zupu. Viņa apēda knapi četras karotes. Par spīti tam, ka viņa centās pieklājīgi smaidīt, varēja redzēt, ka tas ir ēdiens, ko otrreiz mūžā viņa vairs neēdīs. Fijena šodien uztaisīja ievārījumu no rīvētiem āboliem, pistācijām un valriekstiem. Dievu ēdiens!

Un vēl es vēlos padalīties informācijā par to, kādus kebabus šeit ēd. Gaļa netiek atgriezta no tiem lielajiem ruļļiem, kurus esam pieraduši redzēt Eiropas kebabu ēstuvēs. Gaļa tiek marinēta un cepta kā šašliks. Tad šašlika gabalus ieliek ar pipariem apbērtā maizē ( līdzīga tortiljai) un tiek pievienoti pētersīļi ( tie te ir ļoti iecienīti), sīpoli un tomāti. Ja vēlas, var piespiest klāt citrona sulu. Lūk, kebabs gatavs!

Dzengizs stāstīja, ka drīzumā Gaziantepas ielās plūdīs asinis. Musulmaņi ziedos kazas un aitas (gluži kā vikingi). Tas ir ikgadējs rituāls, kura laikā visi pārtiks tikai no gaļas. Gaidiet bildes!