Slima suņa murgi jeb kā nevajag tērēt Eiropas naudu

16.10.13

20.26

Kobuleti

(Ņemiet vērā to, ka šis ieraksts ir tapis pirms divām dienām un šodien, 18. oktobrī situācija ir krietni uzlabojusies! Bet jums tik un tā ir tiesības zināt patiesību.)

Cienītie lasītāji, varbūt būsiet pamanījuši, ka es šad tad aizbraucu uz kaut kādiem semināriem vai apmācībām, kuras uzsauc Eiropas Komisija. Kā tas notiek? Nevalstiskā organizācija uzraksta projektu par kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu ( vides piesārņojums, sociālā nevienlīdzība, cilvēktirdzniecība u.tml.). Šis projekts parasti izpaužas kā seminārs vai apmācības, kurās piedalās jaunieši no dažādām valstīm. Pasākumu vada pieredzējuši treneri un eksperti. Tiek izmantotas dažādas metodes – simulācijas, paneļdiskusijas, spēles -, lai sasniegtu organizatoru iepriekš definētu mērķi.

Šobrīd es piedalos visnejēdzīgākajās apmācībās EVER! Piedalījos, jo vakar ap plkst. 12.00 demonstratīvi pametu nodarbību. Mūsu apmācību treneres ir divas ukrainietes, no kurām viena nemāk angļu valodu. Otra tulko viņas teikto, taču tulkojums ir ļoti slikts. Tie dalībnieki, kuri nesaprot krievu valodu, ir diezgan lielā nesaprašanā par notiekošo.

Tātad šī mazā krieviski runājošā ukrainiete Olga liek mums trenēties kaut kādai performancei, kuru mēs izpildīsim parīt Batumos uz ielas. Lieki piebilst, ka nekas šāds netika minēts apmācību aprakstā. Taču par spīti tam visam, pirmo dienu visi semināra dalībnieki centās izpildīt Olgas pavēles ( tieši tā – pavēles, nevis ieteikumus, lūgumus vai pamācības). Olga lika mums koncentrēties uz grupas enerģiju un sapludināt savu enerģiju ar kopējo enerģiju. Pirmajā dienā vairumam dalībnieku pēc Olgas domām bija ļoti slikta enerģija, tāpēc mums nācās staigāt pa telpu dažādos ātrumos un dažādās trajektorijās, lai aizpildītu telpu un atrastu kopīgo enerģiju... Olga un viņas kolēģe Taņa ( tā, kura nespēj normāli iztulkot Olgas teikto) katra teikuma beigās lieto vārdu enerģija. Un, ja kāds, viņuprāt, pietiekoši labi nepārvietojas telpā ar aizsietām acīm, tad viņam nav gana daudz enerģijas vai arī viņa enerģija nav pietiekoši laba. Vēl Olga mums lika izlikties, ka darām dažādas lietas, piemēram, pīpējam, runājam pa telefonu, ēdam pusdienas, jo tādējādi mēs koncentrējamies tikai uz savu enerģiju, kas ir pilnīgs pretstats grupas enerģijai.

Visu šo bezjēdzīgo pavēļu rezultātā pirmdienas vakarā es jutos dusmīga, piečakarēta un mana enerģija bija ļoti, ļoti tumša!!!

Bet tad pienāca otrdiena! Un mēs darījām tieši to pašu, ko iepriekšējā dienā, tikai mūsu treneres atļāvās mums pārmest, kāpēc nespējam tik galā ar viņu elementārajiem uzdevumiem. Piemēram, izklīst un visiem vienlaicīgi, klusējot sākt staigāt pa savām trajektorijām vienā ātrumā/ ritmā. Es izturēju līdz plkst. 12.00, jo ap to laiku asinis manī burtiski vārījās no aizkaitinājuma, un es vienkārši aizgāju, pārējo dalībnieku acīs kļūstot par varoni ( jo arī citi nesaprot, ar ko mēs šeit nodarbojamies). Tad nu mierīgi dzīvojos savā istabiņā, apmeklēju visas ēdienreizes un kultūru vakarus, iedzeru aliņu ar pārējiem pludmalē, taču nodarbībās vairs nepiedalīšos.

Semināra/ apmācību aprakstā, bija minēts, ka šī projekta mērķi ir:

• ·         Apspriest galvenās problēmas, kas saistītas ar dalībnieku pārstāvēto organizāciju darbību;
• ·         Izzināt to, kas ir aktīva darbība programmas Jaunatne darbībā ietvaros;
• ·         Iemācīties jaunas neformālās izglītības tehnikas;
• ·         Attīstīt sadarbību starp Eiropas valstīm, fokusējoties uz Austrumeiropas un Kaukāza nācijām.

Šobrīd izskatās, ka, lai sasniegtu šos mērķus, mums liek ar aizsietām acīm skriet ar galvu sienā.

Arī citi projekta dalībnieki piekrīt manai nostājai un šodien jau vairāki ir atteikušies piedalīties. Treneres par to neko nesaka, jo, man šķiet, ka saprot to, ka ir savārījušas sūdus. Par šo bezjēdzīgo naudas, laika un nervu šķērdēšanu varētu sacerēt diezgan smuku sūdzībiņu.

Vai arī – man kā latvietei ir grūti paklausīt krieviski izteiktām pavēlēm. Treneres tā arī nav bijušas spējīgas līdz šim sniegt argumentētu pamatojumu mūsu darbībām.

Uz semināru ir atbraukusi ļoti raiba publika. Jauni, aktīvi, politisku viedokļu pārpilni puiši no Itālijas. Divi forši brāļi no Rumānijas. Jaunieši no Azerbaidžānas, Ukrainas un Gruzijas. Bet visforšākie dalībnieki ir no Bulgārijas – fifīga, apaļīga operdziedātāja ap gadiem 40, viņas vēl apaļīgākā draudzene ap gadiem 50 un kāds teātra darbinieks, kurš varētu būt sasniedzis pensijas vecumu. Un arī mēs – divi turki, kuri neko nesaprot no krievu valodas, un dumpīgā latviete.