Man without money – man without honor

08.10.2013

13.06

Gaziantepa.

Vakar pusdienlaikā Figena mani aizveda uz vietējo tirdziņu (Pazar). Dārzeņi, augļi, garšaugi, olas, piena produkti un nepārtikas sīkumi. Par spīti manam aizķepušajam degunam, es varēju sajust svaigu tomātu, bazilika, diļļu un ābolu smaržu. Visa kā tik daudz! Viss tik svaigs un veselīgs! Nevar salīdzināt ar Latvijas tirgiem.

Pazar visi pārdevēji ir vīrieši. Gaziantepā apkalpojošajā sfērā strādā lielākoties vīrieši. Frizētavās neesmu redzējusi nevienu sievieti. Frizētavas te ir uz katra stūra. Lielākoties tās ir paredzētas kungiem. Dāmām ir atsevišķas un retāk izplatītas, taču arī tajās frizieri ir vīrieši. Latvijā, kā zināms, frizieris – vīrietis tiktu automātiski uzskatīts par homoseksuālu.

Vakar biju pie ārsta ( beidzot). Ārsts veica pārbaudi, noteica diagnozi, izrakstīja zāles un dalījās iespaidos par to, kā viņam gāja nedēļas nogalē off road izbraucienā :D Izrādās, ka arī viņš ir viens no Gazoff biedriem. Viņš man rādīja bildes un video savā Iphone. Tas nekas, ka aiz durvīm gaida rinda ar pacientiem – vajag taču latviešu meitenei palielīties!

Ja atceraties, es iepriekš rakstīju par turku attiecībām ar naudu. Mūsu organizācijas birojā pie sienas pielīmēts uzraksts „Man without money – man without honor” ( Turcijas kontekstā, es domāju, ka man ir jāsaprot nevis kā cilvēks, bet kā vīrietis). Un iespējams, ka tieši šis ir iemesls tam, kāpēc uz ielām gandrīz nav ubagu. Es līdz šim neesmu redzējusi nevienu bomzi. Man gan ir nākušas klāt jaunas sievietes (dažas ar bērniem), prasījušas naudu. Taču šī līdz šim ir vienīgā ubagošanas prakse, kādu esmu Gaziantepā novērojusi. Nekad neviens vīrietis nav lūdzis man naudu. Un arī tās sievietes, kuras ubago, ir pieklājīgi ģērbušās tīrā apģērbā. Acīm redzot, būt vīrietim bez naudas šeit tiešām ir negods. Man gan ir aizdomas, ka tās ubagotājas varētu būt sīrietes, bet es neesmu pārliecināta.