Paklāji. Visur paklāji.

07.10.2013

11.29

Gaziantepa

Kā jau nopratāt no mana iepriekšējā raksta, Konjas ceļojums/seminārs mani sevišķi neiepriecināja. Aizmirstam un liekam jaunu bildi iekšā!

Esmu laimīgi atgriezusies Gaziantepā. Vakar pamodos ap 16 no skaļas mūzikas un trokšņiem viesistabā, kas liecināja par aktīvu šiverēšanos. Izrādījās, ka Figena ieziemo dzīvokli. Winter is coming, tāpēc visās telpās tika instalēti paklāji. Arī koridorā. Labi, ka ne wc un vannasistabā. Visglītākais, manuprāt, ir viesistabā. Ja latvieši līmē ciet logus, tad turki izklāj paklājus. 

Viesistaba un manas peciņas

Koridors

Mana istaba

Virtuve

Arī es uz vakara pusi sāku just saltumu zogamies klāt pie kāju pirkstiem, tāpēc vasarīgi puķaino, plāno sedziņu ieliktu netīrās veļas grozā un no skapja izņēmu kaut ko nopietnāku, iekš kamā sildīties aukstajās tuksneša naktīs. Kā jau mani tuvākie radi un draugi zina, man lielas grūtības sagādā atšķirt labo no kreisās puses un ievilkt segu pārvalkā ( ģēnija pazīme – nespēja tikt galā ar ikdienišķiem sīkumiem). Tad nu vakar vakarā vairāk kā 10 minūtes pavadīju, mēģinot izpildīt neiespējamo misiju. No sākuma es pati sevi ievilku segas pārvalkā. Tad, mēģinot tikt ārā, es tajā sapinos un nolikos uz zemes. Pēc tam visu sāku no jauna, taču pavadīju vairākas minūtes, dejojot riņķa deju ar segu un pārvalku. Viss beidzās labi, bet process no malas varētu izskatīties samērā uzjautrinoši. Un tā biezā sega tiešām izrādījās bieza.

Šodien ap 16 es beidzot došos pie daktera, lai 10. oktobrī (jau ceturtdien) varētu braukt uz Gruziju, neuztraucoties par to, vai esmu paņēmusi līdzi pietiekami daudz kabatlakatiņu. Atkal brauciens ar autobusu! Man šķiet, ka mana pēcpuse kļūs galīgi plakana no ceļošanas autobusos. Pēc atgriešanās no Gruzijas jāsāk skriet, jo beidzot paliek vēsāks. Konjā bija +5 grādi un lietus. Gaziantepā pa dienu ir ap +18 un vakaros +8 – ideāla temperatūra, lai es iekarotu tuvākā parka skrejceliņus!

Tā kā slimošanas dēļ biju padevusies diezgan pamatīgam slinkumam, pēdējās pāris nedēļās turku valodas apguvei biju atmetusi ar roku. Tagad esmu apņēmusies atgriezties pie strikta grafika un turku valodas mācīšanos apvienot arī ar citu valodu atsvaidzināšanu/apguvi. Katru dienu 7 – 10 vārdi turku, krievu, vācu, norvēģu un itāļu ( tāpēc, ka Laumiņa ir Itālijā) valodā. Vakar vakarā visās iepriekšminētajās valodās mācījos sekojošus vārdus: jūra, vētra, vilnis, ūdens, zivs, kuģis, laiva, peldēt. Piemēram, jūra turku valodā ir deniz, taču kuģis itāliski -  nave.

Starp citu – sīkums, bet tomēr patīkami – pamanīju, ka man ir palikuši veselīgāki nadziņi. Latvijā mani nadziņi bija nelīdzeni, viļņaini. Tagad tie ir gludi un spīdīgi. Tas nozīmē, ka pārtika šeit tiešām ir daudz veselīgāka un kvalitatīvāka kā Latvijā. Vēl es gribētu kaut kur tikt pie svariem un uzzināt, cik daudz esmu ieguvusi vai zaudējusi šī mēneša laikā Turcijā.

Un tad vēl viens sīkums – taču nepatīkams. Šorīt atnācu uz biroju un uz mana galda bija nolikta man adresēta vēstulīte. Esmu saņēmusi Eiropas brīvprātīgā jaunieša atlaižu karti, kura nodrošina atlaides visdažādākajos veikalos, ceļojumu aģentūrās, restorānos un citur. Protams, ka Turcijā šī karte nedarbojas. Un Latvijā arī ne. Tā kā jēga man no tās nekāda...