16.00
Gaziantepa.
Šodien iekš facebook
saņēmu atzīšanos mīlestībā no viena turka, kurš ir biedrs vietējā off road klubā. Es viņam pieklājīgi
norādīju, ka esmu aizņemta un nevaru atbildēt viņa jūtām. :D
Vakar vazājos pa Gaziantepas apavu bodēm. Sasodīts, viņiem te ir lieliska kerzu izvēlē - ar šņorēm, ar rāvējslēdzi, ar/ bez spaikiem, dažāda garuma. Atradu pat Harley Davidson brendotos zābīšus ar metāla bļembukiem!!! Fiksi jāatrod kāda ienesīga haltūra un jādodas iepirkties.
No mīlestības pret apaviem pie mīlestības pret Dievu. Piecas reizes dienā musulmaņi
tiek aicināti uz lūgšanu. Mošeju minaretiem ir piestiprināti skaļruņi, caur
kuriem pilsētnieki var sadzirdēt aicinājumu uz lūgšanu jeb azānu. Katrā mošejā ir cits dziedātājs (muadhan), kurš katru reizi savu dziesmu dzied citādāk. Runā, ka
visskaistākā melodija atskanot pirms pirmās lūgšanas – pirms saullēkta ( neesmu dzirdējusi - ap pieciem/ sešiem rītā parasti guļu kā nosists ezītis).
Muzikālā tematika katrā valstī ir citādāka – Turcijā tiek izmantotas tautiskās
melodijas. Lirikas veido vienkārši teikumi: Dievs
ir visuvarens. Ir tikai viens Dievs. Muhameds ir Dieva ziņnesis. Steidzieties
uz lūgšanu! Pilsētās mošeju dziedātāji pat sacenšoties savā starpā, kuram ta' vislabāk skanēs.
Mošejas ir būvētas tā, lai atgādinātu sēdošu cilvēku, kura
rokas ir paceltas pret debesīm. Kupols – galva, minareti – rokas. Visas mošejas
ir vērstas pret Meku. Taču Meka ir tikai simbolisks centrs, jo islāmā valda
uzskats, ka lūdzēji, sēžot ar seju pret Meku, patiesībā lūdz cits citam, jo
dievišķā mīlestība ir meklējama nevis kaut kur debesīs, bet cilvēku sirdīs. Un lūk, īss video par to, kā azāns izklausījās šodien Gaziantepas centrā īsi pirms plkst 16.00 (neaizmirstiet ieslēgt tumbas, jo skaņa ir svarīgākā).
Filmēju pie sava biroja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru