15.11.2013
16.00
Gaziantepa.
Šodien nolēmu palikt mājās. Dienas pirmajā pusē iztīrīju
savu istabiņu, izmazgāju drēbītes, pierijos kā sivēns un mīlīgi ieritinājos
gultiņā zem sedziņas, lai uz pāris stundām kompensētu iepriekšējās naktīs
neizgulēto murgu dēļ.
Ap trijiem pamodos sasusurojusies
un ļoti mīlīga. Slinki ieņurcīju sev klēpī datoru, atvēru e-pasta kastīti, un
viss sasusurojums vējā! Divi ziņojumi
no aviokompānijas SunExpress, kurai
mani pēc divām nedēļām jānogādā uz Izmiru un atpakaļ. Pirmajā ziņojumā teikts,
ka lidojums uz Izmiru 28. novembrī ir atcelts, jo lidmašīnai beidzies
ekspluatācijas laiks... Otrajā – mainīts lidojuma laiks no Izmiras uz
Gaziantepu 2. decembrī ( kāda gan man jēga no šīs info, ja pirmajā e-pastā ir paziņots, ka uz Izmiru nemaz netieku?!) Protams, ka abi ziņojumi bija turku valodā, tāpēc
pielietoju veco labo google translate.
Ā, un abos ziņojumos ir izteikts lūgums piezvanīt viņu klientu konsultantiem.
Kontakttālruņu servisu valodas ir turku, vācu, čehu un vēl kādas trīs – tikai ne
angļu vai krievu. Nu, pagaidām vienīgais, ko varētu viņiem pateikt ir Schweine, Scheisse und Arschloch! Kurva!
Tad nu šīs problēmas risināšanu uzgrūdu Džengizam. Te tev nu
bija – mīlīga, jauka un mierīga piektdiena mājiņās! Kaut kāda avārija! Un vai
tad SunExpress darbinieki nezināja,
ka lidmašīna drīzumā grasās ieskābt, tāpēc tā būs jāizlej podā? Turki, ibio!
P.S. Reku, mani jaunie zābaki un jaunie mati! Parasti
nefotografēju pati sevi, bet šoreiz uzskatīju par nepieciešamu.
 |
| Ir, ir oriģināli! Šim pārim pat ir reģistrācijas numurs, kuru varu ierakstīt HD mājas lapā, lai pārliecinātos par to oriģinalitāti. |
 |
| Mana intuīcija mani netīšām ievilināja frizētavā, kurā strādā sieviete no Gruzijas. Tad nu atkal slāviskais gēns ņēma virsroku un čalojām krieviski. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru