05.11.13
21.37
Gaziantepa
Te tev nu bija! Internets mājās atkal ir pazudis. Nu labi,
turpināšu vien papildināt savus memuārus.
Pastāstīšu vairāk par turku uzvedību un ģimenes štellītēm. Turcijā ir pilnīgi normāli,
ja divi vīrieši – draugi -, iet pa ielu ieķērušies viens otram elkonī.
Sasveicinoties turku sievietes sabučojas uz abiem vaigiem. Arī vīrieši tā mēdz
darīt. Jauni vīrieši, lai izvairītos no bučošanās, saskaras ar deniņiem.
Tā kā pēdējā nedēļā daudz laika pavadu kopā ar Fatmu un viņas
ģimeni ( par kuras pilntiesīgu locekli esmu kļuvusi arī es – nebūtu brīnums, ja
viņi mani gribētu oficiāli adoptēt), esmu nonākusi pie secinājuma, ka Turcijā
jaunieši pieaug lēnāk, kā Latvijā. Morāli, emocionāli.
Kā jau iepriekš minēju, Fatmai ir 26 gadi. Taču, lai
satiktos ar savu puisi, viņa sadomā visādus stāstiņus par, piemēram, vācu
valodas nodarbībām kopā ar mani, lai varētu izšmaukt no mājām uz pāris stundām
un padzert tēju kopā ar Memetu ( un mani). Vecāki šeit ir ļoti mīloši un savus
bērnus no ģimenes ligzdiņas nelaiž
ārā līdz pat laulībām. Sanāk, ka meitas no vienas ligzdas vienkārši pārceļas uz citu. Jaunieši, ja vien viņi nestudē
citā pilsētā, līdz pat laulībām dzīvo kopā ar vecākiem. Turīgākajiem turkiem ir
lieli daudzistabu dzīvokļi, tā kā vietas pietiek visiem. Arī viesiem. Piemēram,
Fatmas mamma nevar saprast to, kāpēc jaunietim pēc pilngadības sasniegšanas un
darba atrašanas būtu jāpārvācas dzīvot uz citu mitekli, ja vien viņš vai viņa
nav precējies. Kad teicu, ka lielākā daļa jauniešu Latvijā dzīvo šķirti no
savām ģimenēm, Fatmas mamma bija šokēta.
Tāda, lūk, ir konservatīva turku ģimene! Nedaudz panaiva, bet jauka. Un sirsnīga. Mīloša.
Gan jau ikvienam ir savs skelets skapī, bet par spīti tam, kolektīvisms un
islāms ģimeni ir nostiprinājis kā šīs sabiedrības pamatvērtību.
Arī Fatmas draudzene Merve dzīvo kopā ar vecākiem. Viņai ir
26 gadi un viņa strādā par matemātikas skolotāju. Viņas mamma ir no Bulgārijas.
Taču arī Marves ģimene, lai arī nedaudz bohēmiskāka ( jo savus viesus cienā ar
šņabi un viskiju), piekopj tradicionālu turku ģimenes dzīvi.
Te ir tā – ja tu tiec ar kādu iepazīstināts, tad,
visticamāk, tajā pašā dienā iepazīsies arī ar šī cilvēka ģimeni.
Laikapstākļi.
Šorīt debesis virs Gaziantepas bija nomākušās pelēkas, kā
katla vāks. Izejot ārā, beidzot sajutu īstu rudeni. Vējš spēlējās ar čaukstošajām
lapām. Dūmaka. Ap septiņiem vakarā sāka ducināt pērkons un zibsnīt violetas
šautras melnajā debesīs. Lietus! Beidzot! Ne jau tāds, kā Latvijā. Bet tomēr smīlā. Atnācu mājās, pārģērbos un
aizgāju uz parku skriet. Gaiss smaržoja pēc salijuša asfalta. Skaisti.
Laikam esmu beidzot apradusi
ar dzīvi Gaziantepā un mani daudzas lietas vairs TIK ļoti nepārsteidz. Vai arī
es sāku zaudēt asumu, daudz laika
pavadot kopā ar manām jaunajām turku draudzenēm...
Re, biju uz Faruka piepilsētas dārziņu aizbraukusi! Tagad
birojā uz mana darba galda stāv burciņa ar dabu.
O, internets uzradās! Viss, čau!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru