Ir forši būt spējīgai sestdienā piecelties 5 no rīta. Bez galvassāpēm.

23.11.13

17.36

Gaziantepa.

Šorīt es piecēlos pulksten 5.15. Pēc divdesmit minūtēm man pakaļ ieradās kungs ar auto un aizveda mani uz mežu. Līdz pulksten 6 mežā saradās vēl vairāki kungi ( kopā 13) un mēs varējām sākt... 9 kilometru garu power walk (spēka gaitu) pret kalnu un lejā.

Gaziantepas pievārtē ir daudz labiekārtotu mežaparku ar ugunskura vietām, mangāļu ( turku valodā grils ir mangal) mūrīšiem, lapenēm, pastaigu celiņiem, bērnu spēļu laukumiem un brīvdabas trenažieriem. Daudzi turku vīrieši vairākas reizes nedēļā dodas uz kādu no šiem mežaparkiem agri no rīta, lai līdz ar saullēktu uzturētu sevi labā formā.

Saullēkts pār Gaziantepu un skats no kalna virsotnes bija brīnišķīgs. Kompānija – ļoti laba. Maršruts – gana izaicinošs aktīvai smēķētājai. Taču par spīti saknēm, akmeņiem, milzu čiekuriem un ozolzīlēm ( Turcijā ozolzīles ir kastaņu lielumā) es visu laiku turējos mūsu kompānijas priekšgalā un pēdējo kilometru pat noskrēju. Šobrīd gan es sāku just savās kājās katru muskulīti smeldzam...

Jāpiemin, ka kalnā, kurā mēs šorīt kāpām, ir seni kapi. Klintīs izcirstas alas, tajās akmens zārki ar akmens vākiem. Pie alas ieejas sānos speciāla iedobe, kur iegrūsts apaļš akmens bluķis – durvis. Atceros ainas no Bībeles bērniem - gluži kā Jēzus kaps. Diezgan iespaidīgi.

Mājās atgriezos ap 8. Un aizgāju gulēt. Nodarbības baseinā šodien un rīt atceltas sacensību dēļ.

Pēcpusdienā ar Fatmu un viņas ģimeni apmeklējām Gaziantepas zoodārzu. Godīgi sakot, biju gaidījusi ko vairāk. Tā jau jauki – visādi zvēriņi, bet mūsējais – Rīgas – man patīk labāk. 

Vienīgie kamieļi, ko līdz šim Turcijā esmu redzējusi. Zoodārzā. Turku valodā kamierlis ir deve.

Turku valodā bruņurupucis ir kaplumbağa.

Melnais skaistulis. Turku valodā gulbis ir kuğu. Melns - siyah.

Zivs - balık, balts - beyaz.

Anakonda bļodiņā. Čūska - yılan.

Aizbāzis aiz vaiga burkānu un grauž atspēries. Pērtiķis - maymun.

Balts ķerngurs.

Lauvu mammai trīs sīči piedzimuši. Lauva - aslan.

Visforšāk vienmēr ir pie mammas.

A little catwalk. Tīģeris - kaplan.

Fatma, viņas mamma un māsa.

Vakar arī satikos ar Fatmu – devāmies ekspedīcijā pa veikaliem, lai sapirktu šādus tādus sīkumiņus. Pusdienojām pie Fatmas vecvecākiem – turki pelmeņus gatavo paši, nevis nopērk sasaldētus. Tie (pelmeņi, nevis turki) tiek izvārīti un tad likti galdā kopā ar jogurtu un asiem sarkanajiem pipariem. Ļoti garšīgi!

Vakar joka pēc ieminējos Fatmai, ka es varētu palikt dzīvot Turcijā. Viņa to uztvēra nopietni, ļoti sapriecājās un izspēra kolosālāko tekstu: „ Tas tik būtu jauki! Tu varētu apprecēt manu brālēnu un tad mēs būtu īsta ģimene!” Bet uzreiz pēc tam viņa aprāvās, jo, pirmkārt, sajuta uz savas ādas manu ledusauksto skatienu, otrkārt, viņa šajā laikā mani ir iepazinusi gana labi, lai zinātu, ka turku vīrieši mani neinteresē un precības – vēl jo mazāk.

Turpinot par vīriešiem. Rīt no rīta es došos off road braucienā kopā ar Gazoff mužikiem. No mašīnas ārā nekāpšu, jo man ir aizdomas, ka rīt manas kājas būs nelietojamas.

P.S. Es jau otro dienu kā brīnos, kāpēc atkal nets nav mājās. Izrādās, ka apakšējie kaimiņi ( Figenas brāļa famīlija), no kuru wifi barojos, nav samaksājuši elektrības rēķinu un dzīvo pie svecītēm. Līdz ar to jau otro vakaru tusiņš pie mums ar bariņu brēcošu bērneļu un piepīpētu virtuvi. Es tupu savā istabā kā evakuēts ezis, nelienu ārā, lasu Korānu un spēlēju spider solitaire.