Atziedi, atziedi, vientuļā dvēsele, sevī spēku smel

18.11.2013

18.16

Gaziantepa

Šo rītu iesāku, klausoties Emīla Dārziņa Melanholisko valsi. Turpināju ar Atziedi dvēsele un Lauztajām priedēm. Tad ķēros klāt visam Pērkona repertuāram. Izokšķerēju Latvijas ziņu portālus, lai apskatītu fotogrāfijas no Staro Rīga un gatavošanās svētkiem. Vakar par godu Latvijas Republikas deviņdesmit piektajai pagatavoju savu nu jau par leģendāru kļuvušo siera kūku. Ar ķirsīšiem. Patīkams pārsteigums vakar vakarā bija, atverot saldēto ķirsīšu kasti. Latvijā pierasts, ka saldētas ogas = bezgaršīga, sasalusi pļecka. Turku saldētie (ziemas :D ) ķirši ir lielas, tumši sarkanas un ļoti garšīgas ogas.

Siera kūku šorīt nogādāju mūsu birojā. Faruks, protams, kārtējo reizi izcēlās – viņš atteicās ēst manis gatavoto kūku pirms nebija ieradies Memets ( ārsts). Katram gadījumam. Bet viss beidzās labi – kūka visiem garšoja, un neviens uz slimnīcu jāved nebija. Kaut gan slimnīcā mēs tik un tā nokļuvām. Aizvedu arī Fatmai, kura šodien visu dienu strādā, gabaliņu sava brūvējuma.

Tā, lūk! Nekas īpašs noticis nav. Ā, šodien atrisināju problēmu ar lidmašīnas biļetēm. Uz Izmiru lidošu, viss kārtībā. SunExpress kantorī atradās pat kāds, kurš runāja angliski. 

Vientulība. Nedaudz.

Lūk, dažas bildes!

Tā kā Figenai nebija tradicionālās kūkas forma, izmantoju kēksiņformu.

Google šodien smuki noformējusies par godu mūsu svētkiem.

Vēl joprojām viens no populārākajiem jautājumiem gūglei ir KUR IR LATVIJA?

Es mūsu organizācijas birojā.

Memets mūsu organizācijas birojā.

Faruks mūsu organizācijas birojā.

Viltus dolārīši uz mana galda. Šitos turki saprintē un pēc tam ar tiem apmētā jaunlaulātos. Vienu dienu tie pēkšņi uzradās uz mana galda.

Fatma - mana mentore un turku labākā draudzene. :)