jeperesetē

21.11.2013

15.20

Gaziantepa.

Sociālā netaisnība! Nē, drīzāk kulturālā ignorance! Ka tavu māti, es nezinu, kā man šo situāciju (apstākļus) raksturot! Nākamgad Latvijā viesosies Depeche Mode, NIN un droši vien vēl šādi tādi manus smadzeņu neironus satricinoši citzemju izpildītāji. Diemžēl es šeit saskatu problēmu. Es nākamgad Latvijā nebūšu. Un mani tas kaitina ( sadusmo, izraisa, p*š nervus), jo uz Turciju neviens no augstākminētajiem un citiem manu apbrīnu ieguvušajiem mūziķiem doties netaisās. Tad nu ir sajūta, ka es dzīvoju vietā ar ļoti kičīgu nosaukumu – in the middle of f***ing nowhere!

Memetam nekurienes vidus nomalē pieder zemes pleķītis ar divām ābeļu rindām un mēs šodien aizbraucām novākt ražu. 

Memets laimīgs par saviem ābolīšiem. Es, savukārt, nesaprotu, kā šajā mālainajā, akmeņainajā zemē koki spēj ražot...

Un šitā izskatās pārgatavojušies granātāboli kokos. Popkorns.

Turki vismaz kā normāli cilvēki plūc ābolus no zariem, nevis rāpo pa zemi, uzlasīdami kritušos. Nav, kā Latvijā, kur plūkt sārtvaidzi no koka ir grēks, jo visa zeme taču noklāta ar āboliem. Lieki piebilst, ka latvieša pieticības gēns ir ar mieru dalīt savu no zemes pacelto ābolīti ar tajā jau mājojošajām būtnēm. Zanīt, nē, no koka nē – reku zemē mētājas viens smukiņš! Pag, nu tas taču gandrīz kā perfekts – šitos zvēriņus mēs izgriezīsim un apēdīsim to, kas labs! Ibio, nu kas tā par knapināšanos! Ābeles mums Latvijā ir visās malās. Un kritušo ābolu problēma lielākajai daļai latviešu ik rudeni rada īstas galvassāpes ( un muguras un ceļu locītavu sāpes arī), jo protams, ka visi tie puspuvušie, ierūgušie, lapseņu apsēstie āboli taču ir jāsalasa un ar spaiņiem jāaiznes uz kompostkaudzi. Nedo’ Dies’, kaimiņš šito ieraudzīs! Nu, paklau, vai šajā situācijā nebūtu prātīgāk tās ābeles vienkārši likvidēt? Gribas vasarā kādu paēni, kurā patverties no trīsreiz mēnesī uzspīdējušās saules? JYSK piedāvā nojumītes. Par saprātīgu cenu. Baltas, zaļas, strīpainas. Kāpēc es nerekomendēju sastādīt ābeļu vietā kādus citus kokus, kuri ik gadu neražo biomēslojumu? Nezinu!

Jaunumi ir tādi, ka Turcijā beidzot ir parādījušies griķi. Faruks ir uzņēmies misiju tos atrast arī Gaziantepā. Priekš manis. Visi stāv ap manu kompi un brīnās – kas tas ir – karabugday!

Jāpiebilst vēl arī, ka 1. februārī Gaziantepā un manā dzīvē ieradīsies kāda spāniete. Nebūšu vairs vienīgais bērns ģimenē ( vienīgais ārzemju brīvprātīgais savā organizācijā). Pozitīvi ir tas, ka es būšu atbildīga par potenciālās censones atlases procesu. Tā kā, ja izrādīsies, ka viņa ir dura, pati vien būšu vainīga.