Noel*

Priecīgus Ziemassvētkus!

Šogad man nav ne eglītes, ne sniega, ne lampačkām izdekorēta pilsēta. Bet man tik un tā ir labi. Vakar uzinstalēju rosolu ar pētersīļu eglīti un siera kūku ar zemenēm. Vakarā pie manis ciemos atnāca Faruks ar ģimeni, Memets un Džengizs un mēs visi paēdām manis gatavoto paiku. Šamējie nogaršoja arī griķus. Nu, skaidrs ir tas, ka ne rosols, ne griķi noteikti nekļūs par turku iecienītiem ēdieniem, taču siera kūkai gan ir milzu potenciāls. Ā, un vēl es viņus patīkami pārsteidzu ar kaut ko ļoti vienkāršu – karstu ābolu sulu ar kanēli. Viņi nebija iedomājušies, ka sulas var arī uzsildīt... Tāds, lūk, bija mans Ziemassvētku vakars! 

Latvietis, kuram ar rosolu aizsists kunģis, ir laimīgs latvietis!

Īpašs pārsteigums mani sagaidīja pirmdien birojā, kur pie manis no Siguldas bija atceļojusi Ziemassvētku apsveikuma kartiņa. Paldies, Līviņ!

Šodien un rīt es plānoju pārtikt no pāri palikušā rosola un griķiem. Kā arī saldējuma, kuru vakar neēdu, jo vēderā tam vairs nebija vietas.

Starp citu – Antepā ir aukstāks kā Latvijā. Ha, ziema patiešām seko man!

Vakar vakarā pirms aizmigšanas pakavējos atmiņās par aizvadīto gadu svētkiem... Piemēram, pirms trīs gadiem es šajā dienā salauzu degunu, zaudēju atmiņu uz kādām 12 stundām un dabūju smadzeņu satricinājumu, kā dēļ Jauno gadu sagaidīju, skatoties Zvaigžņu karus. Savukārt, pagājušajā ziemā ( ne gluži Ziemassvētkos) braucu ar plastmasas izstrādājuma no Dzegužkalna un attapos bezmaz ar kājām gaisā iekārusies kārklos. Citus gadus atkal ir sēdēts pie stūres žigulim, kuram piesietas ragavas, un vizināti ļaudis pa sniegotajiem Pumpuru mežiem. Kā tik tas adrenalīns nav ķerts! Forši!

Šogad mani kaut kā ļoti pavilcis Čaikovska Riekstkodis. Jau vairākas dienas klausos mūziku un vakar noskatījos arī visu baleta izrādi.

*Noel turku valodā nozīmē Ziemassvētki.