Soļot, marš!

13.20
10.12.2013
Gaziantepa

Kā jau iepriekš minēju, es vairākas reizes nedēļā dodos dabā soļot agri no rīta. Šorīt paķērās līdzi mazais aparātiņš un es uzņēmu dažas fotogrāfijas. Šorīt, ja atmiņa mani neviļ, redzēju skaistāko saullēktu savā mūžā. Bija -5 grādi, bezvējš un debesis ap sešiem rītā, saulei austot, krāsojās violetas, tad rozā, tad organžas, tad dzeltenas un tad saule iemirdzējās visā savā zelta spožumā. Būtu bezjēdzīgi mēģināt ar mazo aparātiņu uzņemt šos skatus, pie kam aktīvi soļojot.
Bet, lūk, daži foto, lai arī jūs gūtu ieskatu manā trīs reizes nedēļā piekoptajā rituālā.

Esmu nosoļojusi apmēram 500 metrus. Ir seši no rīta.

Skats no gandrīz augstākā punkta mūsu maršrutā. Šajā vietā ierodamies pēc tamēram 25 minūšu soļošanas un 3 minūtes atvelkam elpu.

Mani kolēģi soļotāji mani ir iesaukiši par rabbit, jo esmu ātrākā no visiem. Laikam Fadejeva gēns :D

Šādu skatu dēļ vien ir vērts piesliet savu slinko pēcpusi tik agri augšā! Man trūkst daba, naturālisms šeit - Antepā, tāpēc soļošanas rīti sagādā ne tikai fizisku, bet arī estētisku baudījumu.

Tā kā atpakaļceļā biju izrāvusies labu gabalu priekšā pārējiem, bija laiks izmest nelielu līkumiņu un nofotogrāfēt kapu alas. Attēla kreisajā pusē redzama arī daļa no apaļā akmens bluķa, ko izmantoja par durvīm.

Šādas alas te ir vismaz desmit, taču nekad nesanāk tās visas apskatīt - sports pirmajā vietā. Iekšā nelīdu - bail pat iedomāties, ko es varētu tur 7 no rīta pamodināt.

Augstākas priedes par šīm es šajā galā redzējusi neesmu. Dabā tik augstas kā pie mums Latvijā neaug. Kaut gan man tika arī stāstīts, ka šis apvidus, kurā mēs soļojam, ir māksīlgi izveidots. Kokus tur cilvēki sastādījuši pirms apmēram simts gadiem.

Palikuši apmēram 300 metri līdz finišam. Redziet tālumā kalnā tos sakaru torņus? Mūsu maršruts ved vēl labu gabalu aiz tiem - otrpus kalnam.

Lūk, te labāk var redzēt tos torņus.

Un nobeigumā - prieks un laime - arī Gaziantepā ir atrasti griķi. Šodien sev pusdienās vārīšu :)