Ziemeļmeitas novērojumi Turcijā: Pie dabas krūts

23.02.2014

21.43

Gazzzzzziannnntepa

Šorīt abas divas ar lielām mokām un sāpošām galvām pamodāmies deviņos no rīta un devāmies stādīt kokus. Duluk Baba ir vieta (kalns un tā apkārtne), kura ir bijusi apdzīvota vairākus tūkstošus gadu atpakaļ. Senie romieši to ir dēvējuši par dieva Jupitera kalnu. Mūsdienās Duluk Baba un tā apkārtne ir klāta ar mežu. Lielāko cilvēku stādīto mežu pasaulē. Un šodien šis mežs tapa par 2000 kokiem plašāks.

Stādīt tūjas Gaziantepas akmeņainajā zemē ( vai drīzāk zemjainajos akmeņos) nav tas pats, kas bliezt eglītes iekšā Latvijas mīkstajā, mitrajā un auglīgajā augsnē. Ar kaunu atzīšos, ka kopīgiem spēkiem ar Sesi iestādījām vien 6 kociņus. Par spīti tam, ka traktators bija saracis bedrītes, katru no tām nācās padziļināt ar kaltu un lāpstu. Tad censties tikt vaļā no akmeņiem. Kad kociņš ielikts bedrītē, jāmeklē zeme, ar kuru to apbērt, jo akmeņi, akmeņi, akmeņi... Beigu beigās rokas lupatās, mugura sāp, bet gandarījums liels. Kopā ar spānieti stādīt kokus Turcijā (zem deguna bubinot latvju dainas). Iedomājieties, tie te augs (cerams) gadu desmitiem un simtiem!

Duluk Baba atrodas Tabiat Park teritorijā. Uz Tabiat Park vietējie ik svētdienu dodas kebabot :)

Smaidošais sirmais kungs vārdā Turhan ir koku stādīšanas pasākuma galvenais organizators. Viņš ir arī mans šoferis agrajos rītos.

Daļa no mūsu soļošansa komandas kopā ar kādu ļoti svarīgu pilsētas domes pārstāvi.

Kokus stādīt pat kareivji bija ieradušies.

Bedrītes

Mūsu pirmais kociņš

Svaigā gaisa, dzestrā vēja un fizisko aktivitāšu dēļ ātri vien tikām vaļā no galvassāpēm. Tāpēc tad, kad bijām iestādījušas sešus kociņus, devāmies izpētīt akmens kapus alās. Mežs kluss, gaiss svaigs, sāk ziedēt pienenes un koki, kuriem pat vēl nav lapu. Daba mostas. Un ir februāris. Neticami

Mājās tikām nogādātas ap trijiem ( angļu valodu ar mazajiem turkulēniem nācās atcelt). Es iegāju dušiņā un aizmigu. Pamodos pirms pusstundas. Man ir saulē nodegusi seja.