Ziemeļmeitas novērojumi Turcijā: Par politiku un zvēriņiem

Šonedēļ Gaziantepā

Man vairs galīgi nevadās ar to rakstīšanu un publicēšanos. It kā jau gribās, bet kaut kā tiešām grūti atrast, par ko rakstīt. Tad nu šis lasām/skatāmgabals ir tapis vairāku dienu garumā.

Tātad, kā jau daudzi no jums ir dzirdējuši/ lasījuši – Turcijas premjers ir izrubījis tviteri. Tas gan netraucēja nākamajā dienā pēc augstākminētā izrubīšanas lēmuma pieņemšanas Turcijas prezidentam apiet bloķēšanu un ietvītot, ka šitā darīt nedrīkst. Taču premjers uzrunā saviem atbalstītāju pūļiem harizmātiska trako nama priekšnieka balsī paziņoja, ka viņu neinteresē starptautiskais viedoklis par vārda brīvību, jo viņš ir pārliecināts, ka visi ir sazvērējušies pret Turciju. Notiekot kaut kāda globāla sazvērestība un viens no tās līdzekļiem esot tviteris. Prātiņ, nāc mājās!

Marta beigās Turcijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Taču par to vietējais sabiedrībai tiek atgādināts ik dienas jau apmēram mēnesi no vietas. Gaziantepas ielas ir pilnas ar autobusiem, mikroautobusiem un bulku vāģiem, aplīmētiem ar mēra amata kandidātu portretiem. Šiem transporta līdzekļiem uz jumta ir uzinstalētas skandas, un ļooooti skaļi tiek atskaņota turku mūzika. Pastarpus mūzikai turku Valda Meldera analogs stāsta par skaisto dzīvi, kas visus piemeklēs, kad tiks ievēlēts šis vai cits kandidāts.

Viss jau būtu ļoti jauki, taču šāds reklāmas veids ir ārkārtīgi dārgs. Nomāt autobusus, maksāt šoferiem un triekt degvielu uz vella paraušanu no 8 rītā līdz pat vēlam vakaram. Neviens jau tajos busos pasažierus nepārvadā – tie ir tukši. Turklāt Turcijā degvielas cenas ir augstākās nekā Eiropā.

Mūsu organizācijai ir jauns birojs. Mēs ar Sesi nokrāsojām griestus un sienas. Faruks gan pēc mūsu piecu dienu darba paziņoja, ka griesti nav labi nokrāsoti un viņš pārkrāsos. Lai jau! Griestu krāsošana, ziniet, ir ārkārtīgi grūts darbs...