trešdiena, 2014. gada 26. marts

Par politiku un zvēriņiem



Šonedēļ Gaziantepā

Man vairs galīgi nevadās ar to rakstīšanu un publicēšanos. It kā jau gribās, bet kaut kā tiešām grūti atrast, par ko rakstīt. Tad nu šis lasām/skatāmgabals ir tapis vairāku dienu garumā.
Tātad, kā jau daudzi no jums ir dzirdējuši/ lasījuši – Turcijas premjers ir izrubījis tviteri. Tas gan netraucēja nākamajā dienā pēc augstākminētā izrubīšanas lēmuma pieņemšanas Turcijas prezidentam apiet bloķēšanu un ietvītot, ka šitā darīt nedrīkst. Taču premjers uzrunā saviem atbalstītāju pūļiem harizmātiska trako nama priekšnieka balsī paziņoja, ka viņu neinteresē starptautiskais viedoklis par vārda brīvību, jo viņš ir pārliecināts, ka visi ir sazvērējušies pret Turciju. Notiekot kaut kāda globāla sazvērestība un viens no tās līdzekļiem esot tviteris. Prātiņ, nāc mājās!
Marta beigās Turcijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Taču par to vietējais sabiedrībai tiek atgādināts ik dienas jau apmēram mēnesi no vietas. Gaziantepas ielas ir pilnas ar autobusiem, mikroautobusiem un bulku vāģiem, aplīmētiem ar mēra amata kandidātu portretiem. Šiem transporta līdzekļiem uz jumta ir uzinstalētas skandas, un ļooooti skaļi tiek atskaņota turku mūzika. Pastarpus mūzikai turku Valda Meldera analogs stāsta par skaisto dzīvi, kas visus piemeklēs, kad tiks ievēlēts šis vai cits kandidāts.
Viss jau būtu ļoti jauki, taču šāds reklāmas veids ir ārkārtīgi dārgs. Nomāt autobusus, maksāt šoferiem un triekt degvielu uz vella paraušanu no 8 rītā līdz pat vēlam vakaram. Neviens jau tajos busos pasažierus nepārvadā – tie ir tukši. Turklāt Turcijā degvielas cenas ir augstākās nekā Eiropā.
Mūsu organizācijai ir jauns birojs. Mēs ar Sesi nokrāsojām griestus un sienas. Faruks gan pēc mūsu piecu dienu darba paziņoja, ka griesti nav labi nokrāsoti un viņš pārkrāsos. Lai jau! Griestu krāsošana, ziniet, ir ārkārtīgi grūts darbs... 







Šonedēļ ēdu vietējās zemenes. Sacepu penkokus un sapildīju ar zemenīšiem. Ņamma :)
 
Pirmdien mēs atkal viesojāmies zoodārzā.

Lācīšiem siesta

Man ir aizdomas, ka no šitā putnāga astes tika izplūktas desmit spalvas...

Pumām siesta

Leopardiņam arī siesta

Ūdrīši gan kā vienmēr - dzīvespriecīgi pīkstinās

Čepiņas gaisā

Mēs ziloņu mājā tiekam sagaidītas ar vistas gaļas kebabiņu

Mūsu brīnišķīgie draugi no zoodārza

Arī pie ziftiņām tikām

Ņomma, ņomma, ņomma

VIP ieeja pie ūdrīšiem

Šiem pīkstuļiem ir ellīgi asi zobi


Savukārt šitam lopiņam ... kā lai to pareizi paskaidro - sakodiena spēks ir 30 tonnas... Ceru, ka sapratāt


Nīlzirga sviedri ir UV staru aizturoši


Ziloņa ilkņi un zobs

Ikdienas pedikīrs



Hiēnai siesta

Te ir pavasaris - viss zied un plaukst. Otrādi - plauks un zied.


Mums katrai tika uzdāvinātas piecas pāva spalvas un...

dzeloņcūku adatas


pirmdiena, 2014. gada 17. marts

Stambula



11.03.2014
23.20
Gaziantepa

Klausoties jaunāko Laibach albumu, beidzot esmu apņēmusies uzrakstīt par saviem Stambulas piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un novērojumiem. Uz Stambulu braucu, lai satiktu divus draugus – Laumu (manu dumjo, trauslo Tomātiņu) un Daini ( jeb Blade of Darkness, Knife of Sadness, Sword of Justice) – un nosvinētu pusgada jubilāciju Turcijā. 2. martā apritēja tieši pusgads, kopš ierados šajā valstī...
Ceturtdienas ( 27. bebruāra) vakarā sagaidīju Daini pie Taksimas laukuma. Protams, ka ieraugot dzīvu latvieti, sāku raudāt. Šis emociju izvirdums turpinājās arī hostelī, kad Dainis no sava čemodāna sāka krāmēt ārā rupjmaizi, krējumu, cūkgaļu, Valmiermuižas, Brāļa un pašbrūvēto alu un citus latvju vēderprieka labumus.
Nākamajā dienā apmeklējām Zilo mošeju, Grand Bazar un Taksimu. Piektdienas vakarā atbrauca mans mīļais Tomātiņš, un arī tad es apraudājos. Un tovakar es apjautu, cik ļoti es patiesībā ilgojos pēc savas dzimtenes... Un, ka vēl pusgads Turcijā mani iedzīs izmisumā!
Sestdienu pavadījām, iepērkoties Grand Bazar un cenšoties atrast kādu roka bāru.
Patiesībā ir samērā bezjēdzīgi rakstīt, ko mēs darījām, jo Stambula man nepatika. Līdz šim esmu apmeklējusi trīs lielas un slavenas Turcijas pilsētas – Izmiru, Antāliju un Stambulu. No šī trijnieka vislabāk man patika Izmira, jo tās iedzīvotāji ir brīvdomātāji, vide – iedvesmojoša, naktsdzīve – aizraujoša. Ja gribas satikt lieliskus cilvēkus un kārtīgi izballēties, jābrauc uz Izmiru! Antālija, savukārt ir pilsēta, kur atstāt daudz naudas, izīrējot istabu kādā no neskaitāmajām pieczvaigžņu viesnīcām un izbaudot visu, ko sniedz speciāli tūristiem sagatavotās izklaides. Ja gribi atpūsties pa šiko, brauc uz Antāliju! Stambula toties ir viens milzīgs tirgus. Ne tikai Grand Bazar, bet arī visās citās malās var nopirkt pašu vellu – lietas, par kuru eksistenci nezināji un kuras droši vien nekad dzīvē neizmantosi. Bet, tā kā Stambulā turki ir gatavi pārdot pat savu māti un tēvu, šopings tur būs lielisks. Stambula ir pārapdzīvota, saspiesta, smoga nomākta pilsēta. Vienīgais brīdis, kuru es tur tiešām izbaudīju ar patiku, bija braucot pāri Bosforam uz Āziju. Svaigs vējš, ūdens un brīvība.
Pēdējo dienu Stambulā pavadīju viena. Lauma un Dainis pameta hosteli agri pirmdienas rītā. Es sakrāmēju savas mantiņas, atstāju pie hosteļa īpašniekiem un devos pēdējā pastaigā pa Taksimu. Jau piektdien biju uzgājusi baznīcu, tāpēc pirmdien mans mērķis bija to apmeklēt vēlreiz. Un, lai arī neesmu reliģiska persona, nosēdēju baznīcā gandrīz pusstundu. Miers, klusums, vēsums, eiropeiskā atturība, cieņa. Beigās pat trīs svecītes aizdedzināju... Tur bija labi.

P.S. Man patīk Laibach jaunākais albums.

Un te nu arī ir kaudze ar bildēm un dažiem paskaidrojumiem...

Labumiņi no Latvijiņas


Līdzīgi kā Izmirā, arī Stambulā ir ļoti daudz kaķu. Visur. Un viņi visi ņurcās ap tūristiem, cerībā kaut ko garšīgu izdabūt.


Ja gribi ieiet mošejā, tad tevi pie ieejas attiecīgi satuntulēs un bučoties arī nedrīkst

Zilā mošeja

Glīta lampa

Mošejas ir tik labi apmeklētas, ka kungiem nākas lūgties uz ielas, jo iekšā nav vietas

Ieeja Grand Bazaar


Nabaga Jēzus - ne tikai piesists krustā, bet arī savirpināts

Šī ir tā baznīca, kurā pirmdien jutos ļoti labi un laimīgi

Bleids ar manu palīdzību atrada Pentagram DVD

Ieradies Tomātiņš un mēs visi viens otru ļoti mīlam


Meklējot rokbāru, atradām plakātu ar Ādiju


Pļukājot pāri Bosforam








Iekš Zilās mošejas




Kā redzams, kungiem ir ļoti daudz vietas

Savukārt dāmām paredzēti vien daži kvadrātmetri ( mums aiz muguras ir plaukti, kur novietot apavus, tāda kā sētiņa un aiz sētiņas lūdzas sievietes)


Man ļoti patīk tās lampiņas

Ko tik nevar atrast iekš Grand Bazaar



Apakšveļa visām gaumēm un dzīves situācijām

Pērku sēklas, ko sūtīt uz Latviju. Moš kaut kas arī izaugs

Garšvielu bazārs


Brokastojam

Tur tas apaļais galda vidū ir siera deserts - Kunefe. Nu ļoti, ļoti garšīgs!

Atkal kaut kas no garšvielu bazāra

Mēs ar Tomātiņu gaidām funikulieri, kas mūs uzvedīs augšā kalnā. Mums jau kājas nav loterijā vinnētas!

Ļoti sātaniskā mūzika :D


Nopirku sev diezgan ekstravagantus auskarus

Labākās draudzenes uz mūžu!!!! Čmok, čmok

Pīpes

Bleidam smuks skats sanācis

Atkal kaut kas no Grand Bazaar - glīšas keramikas bļodiņas

Meklēju lampiņu Sesīlijai


Taksima

Taksima1

Es - ar maisiņu galvā un jaunajiem, ekstravagantajiem auskariem

Manis aizdedzinātās svecītes baznīcā...